Jaunā teātra grunts aptver vairākas celtnes: 1901. gadā pēc E. Trompovska projekta celto historisma stila ēku, arhitektūras pieminekli, bijušo Rīgas Latviešu amatnieku biedrības namu; bijušo fabrikas ēku kompleksu, kas sastāv no divām kultūrvēsturiski vērtīgām celtnēm: vara kaltuves, celtas pēc J. F. Baumaņa projekta 1883. gadā, kur pēdējos gados atrodas restorāns ar terasi, un ķeta lietuves, celtas pēc K. Felsko projekta 1889. gadā, kur izvietota dekorāciju noliktava un darbnīcas. Šīs ēkas ir daudzkārt pārbūvētas un mainījušas funkcijas. Tas nemazina to vērtību, jo arhitektūras veidols un raksturs ir saglabājies. Kvartālā ir divi pagalmi, no kuriem pirmajam ir piekļuve no Lāčplēša ielas caur tuneli, otrajam no Ģertrūdes ielas pa servitūta ceļu. Pagalmus aptver apkārtējo namu ugunsmūri, tomēr laukumi ir labi izgaismoti un klusi, atšķirībā no Lāčplēša ielas, kas no patīkamas bruģētas ielas ir pārvērtusies par trokšņainu, putekļainu transporta maģistrāli. Ielas celtnei izmaiņas veiktas 1931. gadā, kad ieviesti fasādes paaugstinājumi zāles skatuves un balkona izveidošanai.
Vairāk…
Piedāvātā koncepcija
GALVENĀ IEEJA TEĀTRĪ NO PAGALMA. Vēsturiskā ieeja ēkas fasādē no Lāčplēša ielas pārveidota par skatītāju ceļu uz teātri caur izgaismotu tuneli. Veco durvju vietā piedāvāta repertuāra informatīva plakne. Jaunā ieeja veidota pagalma dziļumā starp abām teātra daļām, vēsturisko Smiļģa teātra ēku un bijušo fabriku. Apmeklētāji nonāk pārsegtā pagalma daļā galvenajā ieejas vestibilā, kur tiek novirzīti pa labi un pa kreisi. Uz divām ķieģeļu fasādēm hallē ir lieli uzraksti: „Smiļģa zāle” un „Jaunās zāles”. Halles dziļumā novietota gara universāla lete, kas darbojas kā biļešu kase, informācijas pults un kafejnīcas bārs. Aiz kolonnu rindas dziļumā ir kafejnīcas galdiņi. Tā ir Jaunā Rīgas teātra dzīve, kas no putekļainas ielas ir pārvākusies uz patīkamo pagalmu, arī laikmeta zīme. Lielpilsētas cilvēki bēg no tranzīta ielām zaļos un klusos pagalmos, un ar JRT tas jau ir noticis. Teātra ielas fasāde ir noslēgta un glabā noslēpumu, kas atklājas tikai nonākot pagalmā. Cilvēki pulcējas zem kokiem, tērzē starpbrīžos, uzkavējas pēc izrādēm pie vīna glāzes uz terasēm.
DIVU PAGALMU KOMPOZĪCIJA. Galvenais jaunais apjoms – torņa klucis – novietots tālākajā pagalmā pie divu ugunsmūru sienām, kur esošā apbūve netraucē būvēt augstu celtni ar pagraba stāvu. Veidojas divi pagalmi – publikas un apkalpes. Tie savienoti ar jaunu tuneli caur Vara lietuves ēku un pazemes koridoru zem publikas pagalma. Dekorāciju piegāde realizēta no Ģertrūdes ielas pa servitūta ceļu. Apkalpes pagalms aptver visas darbnīcas, personāla telpas un dekorāciju novietni ar pacēlāju uz izrāžu zālēm, mēģinājumu zālēm un darbnīcām. Apkalpes lifts savieno visus stāvus, dienesta ieeja ir no pagalma. Uz Smiļģa zāli no noliktavas dekorācijas transportē pa pazemes koridori vai caur tuneli uz otru pacēlāju konteinera izmērā. Aktieri pārvietojas starp abiem teātra blokiem pa iekārtu kopņu konstrukcijas tiltu, kas asociatīvi atgādina Smiļģa sliedi virs pagalma. Pie jaunajām zālēm otrajā līmenī Vara lietuves ēkā novietotas aktieru ģērbtuves. Abiem zāļu blokiem ir skatītāju halles ar kāpnēm, liftu, garderobēm un tualetēm zemes stāvā. Otrs jaunais apjoms ar administrācijas telpām novietots pret ugunsmūri virs ieejas vestibila.
Jaunie pievienotie apjomi – tornis, ieejas bloks, šņorbēniņi, aktieru pārejas tilts, lifta šahtas – veidoti ar industriālās arhitektūras paņēmieniem, ķieģelis, raupjas metāla konstrukcijas ar stiklotām plaknēm. Jaunās ieejas fasāde ir ķieģeļu mūra plakne ar JRT logo. Torņa un šņorbēniņu arhitektūrā nesošais metāla sliežu karkass iznests fasādes ārpusē, dodot apjomam dalījuma mērogu un ritmu. Augšējos divus stāvus apņem metāla balkoni ar evakuācijas kāpnēm. Ārsienas apšūtas ar tērauda loksnēm, stiklotās lifta šahtas tērauda karkasā - izvirzītas un atsegtas, tāpat liektais čūskas tilts virs pagalma, kas iekārts metāla stieņos. Fabrikas un teātra ķieģeļu fasādes attīrāmas un labojamas. Pagalms, arī ieejas halle kā pārsegta pagalma daļa, ieklāts ar kalta granīta mazo bruģakmeni. Jaunās zāles transformējamas pēc režisoru iecerēm. Krēslus var sabīdīt paketē, kas ir 1,1m bieza. Norobežojošās šķerssienas veido vieglās koka konstrukcijās ar daudzām ieejas durvju plaknēm, kuras lieto pēc vajadzības publika vai aktieri gan ieejām, gan norobežojumiem starp aktieru un publikas ejām. Pagraba stāvs zem vecās ēkas piemērots tehniskajām telpām un noliktavām. Projekts paredz atsegt gaismas šahtas pret Lāčplēša ielu. Šis stāvs savienots ar platu koridoru ar bijušās fabrikas apjomu un pagalma ieejas jauno bloku, zem kura ievietots kafejnīcas virtuves apjoms. Virtuves piegāde paredzēta no apkalpes pagalma.
Smiļģa ēkas rekonstrukcija
Vēsturiskais Smiļģa teātris ir latviešu teātra vēstures vērtība, un tas saglabājams tā kompozīcijā, tēlā un sajūtās. Sienu patina, sarkankoka finiera paneļi, betona flīzes, parketi, kāpnes, durvis, oderlogi ielas fasādē, detaļas, mēbeles, piemēram, aktieru grimmētavu galdiņi, saglabājamas ar to dabisko nodilumu. Pirmā stāva vestibils pārveidots, izmainot garderobes vietu, kas dod iespēju publiku koncentrēt kvadrāta formas telpā ar pieeju pie logiem uz ielu. Zāles galā ierīkots bārs atspirdzinājumiem ar galdiņiem gar logiem. No pagalma ieejas vestibilā nonāk caur bijušo direktora kabinetu. Saglabāta Smiļģa izbūvētā aktieru ieeja no tuneļa ar art deco stila administratora leti.
Otrais stāvs pārveidots par aktieru RADOŠO STĀVU, aizbūvējot nefunkcionālo kolonnu zāli. Saglabāts aktieru „komunālais dzīvoklis” ar papildus ģērbtuvēm, dušām, WC, saunu, atpūtas telpu, lasītavu, bibliotēku, frizētavu, kostīmu noliktavu un mazgātavu. Saglabāts Smiļģa kabinets. Skatītāju zāle saglabāta Smiļģa izbūves veidolā un tēlā ar balkonu, liektajām sarkankoka finiera plaknēm un gaismas ķermeņiem. Tas ir vienīgais art deco zāles interjers Rīgā. Zāle pārveidota, atbīdot balkonu dziļāk, stāvāk, un mainot zāles rindu kāpumu un konfigurāciju. Zālē ir 442 vietas ar skaņas, video, gaismu vadības pulti aizmugurē. Skatuves daļa aprīkota ar konteinera izmēra pacēlāju dekorācijām, un tai paaugstināti šņorbēniņi pēc teātra standartiem – skatuves augstumā. Šai pozīcijā ir izšķiršanās starp izrāžu funkciju vai pieminekļa aizsardzību – šņorbēniņi paaugstina ielas fasādi līdz 30m atzīmei.
Mazāk…
Galerija /
Novietne
JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas konkursa projekts
Rīga, Lāčplēša iela 25
Arhitekti: Zaiga Gaile, Dāvis Gasuls, Ingmārs Atavs, Māris Alsiņš
Piedalās: Zane Dzintara, Kristīne Riba, Maija Putniņa-Gaile, Atis Sirmais, Sintija Norberte, Monika Kļaviņa, Anna Heinrihsone, Louis Janssen, Uldis Pelīte, Armands Ābele
Projekts: 2013
|
|