Šī izstāde ir apliecinoša. Mēs negaužamies un nežēlojamies. Pilsētbūvnieciskā, arhitektoniskā un kultūrvēsturiskā mantojuma izpēte ir sākta un turpinās sistemātiskas mākslinieciskas inventarizācijas procesā, novērtējums ir dots neskaitāmās publikācijās un dokumentos, apskatīts un ietverts Rīgas attīstības plānā. Valsts līmeņa aizsardzību nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un to vēl iespējams paplašināt. Starptautiska līmeņa aizsardzību apstiprina UNESCO iezīmētā zona. Pateicoties plašam publicitātes darbam un pozitīviem atjaunošanas piemēriem, sabiedrības viedoklis pēdējos gados ir mainījies: koka mantojums ir novērtēts.

Bagātais līdz mūsdienām saglabājies Rīgas koka arhitektūras mantojums ir pārdzīvojis daudzus pārbaudījuma periodus: straujo kapitālisma attīstību 20. gadsimta sākumā, divus pasaules karus, piecdesmit padomju režīma gadus un pēdējās divas atjaunotās Latvijas desmitgades. Paradoksāli, ka, gandrīz neskarts saglabājies nesaimnieciskajā padomju varas haosā, tas īpaši apdraudēts kļuva tieši 20. gadsimta deviņdesmitajos gados. Atjaunotās valsts būvniecības uzplūdi bija gatavi noslaucīt visas vecās koka mājas, līdzīgi kā attīstītajās valstīs to izdarīja sešdesmito gadu modernizācijas vilnis. Sabiedrības attieksme bija klaji noliedzoša: mēs vairs negribam dzīvot tajās vecajās noplukušajās koka būdās!

Pēdējā desmitgadē attieksme ir mainījusies. Par lūzuma punktu sabiedrības un varas attieksmē var uzskatīt Starptautiskās pieminekļu aizsardzības organizācijas „Europa Nostra” Koka arhitektūras konferenci Rīgā 2001. gada septembrī. Plašā konferences publicitāte, ārzemju ekspertu klātbūtne, sarunas ar valsts augstākajām amatpersonām, grāmatas „Koka Rīga” iznākšana – šis pasākumu kopums iedarbojās un lika sabiedrībai uz savām vērtībām paskatīties citām acīm. Nenoliedzams ir arī ilggadējais nevalstiskās organizācijas „Latvia Nostra” ieguldījums.

Izstāde parāda trīs Rīgas koka apbūves saglabāšanas, atjaunošanas un pārbūves procesa modeļus, runā par to, kas jau iesākts, paveikts un kas turpinās. Tie ir: Kalciema ielas atjaunošanas projekts, Ķīpsalas koka ēku kolekcija un Mūrnieku ielas vides atveseļošanas projekts. Izstādes stāsts par koka apbūves atjaunošanu ir dzīvs un cilvēcīgs, caur notikumiem un cilvēkiem, kas veido atšķirīgus attīstības modeļus. Izstāde pieteic Rīgas koka apbūves atjaunošanas un attīstības iespējas un vīzijas nākotnei. Izstādes autori vēlas parādīt, ka Rīgas priekšpilsētas pastāv kā gatavi vēsturiski izveidojušies ideāli dārza pilsētas modeļi sabalansētai sabiedrības attīstībai. Tiepašlaik eksistē uz iznīkšanas robežas kā neizmantotas iespējas dzīvošanai un plašiem ieguldījumiem nākotnē.