Jaunbūve Rīga, Ķīpsala, Mazais Balasta dambis 8 Koncepcijas autori: Māris Gailis, Augusts Sukuts, Viktors Jansons Arhitekti: Zaiga Gaile, Agnese Sirmā, Ingmārs Atavs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Zane Dzintara, Maija Putniņa-Gaile, Dāvis Gasuls Mākslinieks: Kristaps Ģelzis Ekspozīcijas autors: Reinis Suhanovs Skaņa: Jēkabs Nīmanis Pasūtītājs: Biedrība ”Žaņa Lipkes memoriāls” Konstrukcijas: SIA “Balts un Melns” Būvfirma: SIA “MG būvnieks” Lietderīgā platība 394,7 m2 Ķīpsalā Mazā Balasta ielā 8 ir vieta, kur II Pasaules kara laikā Žanis Lipke bedrē zem šķūņa slēpa no geto izglābtus ebrejus. Memoriāla celtne ir MELNAIS ŠĶŪNIS - kā simboliskais šķūnis, kura pagraba bunkurā tika slēpti cilvēki. Ēkas tēls aizgūts no Ķīpsalas zvejnieku un jūrnieku darvotajiem šķūņiem, kas celti no strūgu kokiem ar raksturīgo krāsu un smaržu. Muzeja veidols un tēls idejiski un vizuāli sasaucas ar Noasa šķirstu, arī apgāztu laivu, ko tāpat var uzskatīt par dzīvības patvērumu. Memoriāla teritoriju apņem blīvs melns koka žogs. Šķūņa iekšpuse ir ceļš pa labirintu un apslēptās bedres meklēšana. Apmeklētājs tiek emocionāli virzīts pa šķūņa perimetra ejām, tad kāpj bēniņos un nonāk pie lūkas, kur var ieskatīties bedrē pagraba dziļumā, kas izbūvēta 3x3x3 m platībā ar koka lāvām un atbilst vēsturiskā bunkura telpai. Bēniņu telpa ir muzeja galvenā ekspozīcijas zāle ar vizuāli cauru jumtu, pa kuru puskrēslā iespīd saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules - brīvības. Ēkas pirmajā stāvā ap bedri ir vēl viens apkārtceļš un virs bedres uzbūvēts sukkats (‘sukkah’)- ebreju simbolisks dievišķīgais patvērums uz laiku no ārpasaules skarbuma un nežēlības, ilgotā māja ar apgleznotām sienām. Tajā apmeklētājam ļauts ieskatīties tikai pa lodziņiem. Sukkata 36m2 zīmējumu veidojis Kristaps Ģelzis. Memoriāls tika pilnībā veidots par biedrības ”Žaņa Lipkes memoriāls” savāktiem ziedojumiem.