Dzīvojamā ēka Balasta dambī 64a celta 18. gadsimta otrajā pusē un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Rekonstrukcijas koncepcija balstīta uz maksimāli iespējamu ēkas tēla saglabāšanu gan apjomā, gan iekšējās dzīves struktūrā. Gadu gaitā māja bija iegrimusi zemē, uzaugušais ielas līmenis aizsedza skatu uz upi un Rīgas panorāmu. Izšķīrāmies par celtnes pacelšanu un to veica ar dzelzceļa domkratiem. Rezultātā mājiņa atguva zudušo staltumu. Restaurēts vecais kārniņu jumts. Jumta krēsls papildināts ar 6 jaunām bēniņu stāva jumta izbūvēm, kas risinātas pēc analoga ar divām esošajām, tās nedaudz palielinot. Ēkā tika likvidētas sekundārās logu vietas un atjaunotas oriģinālās, kas parādījās pēc apšuvuma noņemšanas to loģiskajās vietās. Oriģinālais koka apšuvums, dzegu, logu un durvju apmaļu detaļas, slēģi tika uzmērīti un izgatavotas to kopijas. Logi un palodzes tika izgatavoti jauni no veca koka. Tika restaurētas oriģinālās ieejas durvis sētas pusē, visas iekšdurvis un koka kliņķi. Vītņu kāpnes pārvietotas no nojauktas ēkas Ģertrūdes ielā. Dēļu grīdām izmantots vecais koks. Projektēšanas gaitā izšķīrāmies par piebūvi ēkas aklajā galā pret Vecrīgu, kur pēc dažādiem avotiem jau kādreiz bijusi piebūve. Jaunais apjoms veidots kā koka veranda ar lieliem logiem, zem tās – pagrabs un garāža, kas ierakta zemē. Veranda kalpo kā viesistaba. Tās jumts ir apdzīvojama terase ar flīžu grīdu, uz kuras var rīkot dārza svētkus un baudīt skatu uz upi. Uz jumta terases nokļūst pa kāpnēm koka tornī. Jaunās piebūves – veranda un tornis – ir šodienas koka arhitektūra, latviešu un japāņu koka tradīcijas pārlasījums, savienojums konstruktīvā askētismā, un tomēr 20.gs. pirmās puses verandas reminiscence ar krāsainiem stikliņiem stūrīšos.