"Jaunais Rīgas teātris ir daudz vairāk nekā būve. Tas ir stāsts par mūsu jaunāko laiku vēsturi. Metafizisks fenomens Latvijas kultūras un intelektuālajā telpā vairāk nekā aizvadīto divdesmit gadu garumā. Mokoši ilgajā pārtapšanas procesā ir īstenots patiesi sarežģīts un gudrs, visaugstākās sabiedriskās nozīmības un redzamības projekts", raksturoja LAGB 2024 atlases žūrija. Jaunā Rīgas teātra ansamblis atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā blīvas apbūves teritorijā. Šeit 1902. gadā par uzņēmēju saziedotiem līdzekļiem pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta viena gada laikā tika uzcelta Rīgas Amatnieku palīdzības biedrības ēka. Latviešu amatnieku uzņēmība iezīmēja tautas pašapziņas briedumu. Mājas pagalmā atradās metālapstrādes uzņēmums, kas piederēja vācbaltiešu ģimenei. Īsi pēc ēkas uzbūvēšanas, biedrība lielo zāli sāka īrēt teātriem. 120 gadu laikā te darbojušās 5 teātra trupas, kas dažādos laikos viena otru nomainījušas. Vēsturiskās teātra ēkas pirmajā stāvā atradās restorāns “Eiropa” ar biljarda zāli, otrajā stāvā bankas operāciju zāle un trešajā stāvā grezni rotāta skatītāju zāle ar balkonu un skatuvi. Fabrikas celtnes pagalmā teātrim tika pievienotas pēc Otrā pasaules kara. Tajās tika izbūvētas dekorāciju darbnīcas un glabātuve, vēlāk teātra mazā un mēģinājumu zāles, kafejnīca ar terasi. Ēkas otrajā stāvā ievācās intelektuālā žurnāla “Rīgas laiks” redakcija. Kopš ugunsgrēka 1931. gadā, kurā izdega skatītāju zāle, teātra ēkā nav piedzīvots remonts. Toreiz pēc arhitekta Artūra Krūmiņa projekta tika izbūvēta eleganta ArtDeco stila skatītāju zāle, jauns publikas vestibils un kāpnes. Projekta izaicinājums bija ievīt teātra ansambli starp apkārtējo māju augstajiem ugunsmūriem, nodrošinot moderna Eiropas teātra funkcionālo programmu – trīs skatītāju zāles, trīs mēģinājumu zāles, dekorāciju darbnīcas un glabātuves, ērtas radošās trupas un administrācijas mītnes. Zem visas ansambļa teritorijas izrakts pagraba stāvs dekorāciju darbnīcām, iebūvēti divi kravas lifti un publikas lifts, pagalmā uzceltas trīs jaunas celtnes. Vēsturiskās zāles skatuve pārbūvēta pēc pasaules standartu parametriem ar šņorbēniņu torni. Pārbūves rezultātā teātra platība palielināta no 5145 m2 uz 9767 m2. Radikālākais projekta risinājums ir teātra galvenās ieejas pārcelšana no Lāčplēša ielas uz pagalmu. Ēkas bijušais tunelis paplašināts un izveidots par gaišu un aicinošu publikas pasāžu ar reklāmas stendiem, virs ieejas uzlikts izvirzīts balkons ar teātra reklāmu ietves platumā. Publikas pagalms izveidots par klusu un zaļu oāzi pilsētas centrā ar galveno ieeju teātrī pagalma dziļumā. No stiklotā ieejas vestibila publika tiek novadīta pa labi uz vēsturisko māju ar Lielo zāli un pa kreisi uz Jauno zāli un Mazo zāli. Teritorijas aizmugurē izveidots apkalpes pagalms ar iebrauktuvi no Ģertrūdes ielas. JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis definē teātra – mājas darbības principu, kurā 100 cilvēku trupa ir ģimenes modelis, līdzīgi kā arhaiskajā latviešu sētā: visi dara visu, visu rada un glabā uz vietas, neko ārā nemet. Projekta uzdevums ir savienot vēsturisko un pievienoto substanci, un tas skaidri definēts un nolasāms gan formu, gan materiālu valodā. Vēsturiskais rūpīgi restaurēts, maksimāli cenšoties izmantot esošos materiālus un būvdetaļas; jaunais veidots industriālā formu valodā, atgādinot par bijušo metālapstrādes fabriku. Pievienotie apjomi izpildīti trīs materiālos – grafīta pelēks metāls, stikls, dzeltenais ķieģelis.