Saskatot Rīgas koka arhitektūras mantojuma arhitektonisko un kultūrvēsturisko vērtību, 2000. gadā Europa Nostra piedāvāja finansiālu un profesionālu atbalstu Rīgas vēsturiskās koka apbūves saglabāšanas aktualizēšanā un īstenošanā, un ierosināja Rīgas pilsētai kopīgiem spēkiem atjaunot kādu vērtīgu koka māju pilsētas centrā. Tika izveidota biedrība Latvia Nostra (dibinātāji: Dānijas Kultūras institūta direktore Rike Helmsa, Berga Bazāra līdzīpašniece, mākslas vēsturniece Ieva Laukers, arhitekti Pēteris Blūms, Juris Dambis un Zaiga Gaile) un atjaunošanai izraudzīja ēku Lāčplēša ielā 55, kas celta 1819. gadā kā Katrīnas skola. Starptautiskā sadarbības projekta mērķis bija izcelt Rīgas koka arhitektūras unikālās īpašības un mainīt sabiedrības attieksmi pret koka mantojumu, kā arī demonstrēt mūsdienīgu pieeju vecu koka ēku rekonstrukcijā un restaurācijā. Arhitektes Zaigas Gailes birojs 2001. gadā izstrādāja skolas ēkas atjaunošanas projektu, desmit gadu laikā tas divas reizes tika pārskatīts un aktualizēts, līdz 2011. gadā saņēma ERAF finansējumu, un sākās atjaunošanas darbi. Ēkas rekonstrukcija tika pabeigta 2013. gada decembrī, un 2014. gada maijā Latvijas arhitektūras Gada skatē projekts ieguva Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu – žūrija novērtēja tā konceptuālo ieceri un realizāciju kā jūtīgu un pārlaicīgu visaugstākā līmeņa arhitektūras darbu. Ēka ir tipisks Rīgas priekšpilsētu koka guļbūves piemērs, kuras projektēšanā izmantoti Cariskās Krievijas klasicisma - ampīra paraugfasāžu zīmējumi. Jau sākotnēji ēkai bijušas divas funkcijas - te izvietotas gan mācību telpas, gan skolotāju dzīvokļi. Šajā ziņā ēka ir unikāla, jo līdzīgas koka būves Rīgā nav zināmas. Gandrīz pilnībā bija saglabājies ēkas būvapjoms ar augstu autentiskuma pakāpi. Viegli bija rekonstruējams sākotnējais telpu plānojums, saglabājušies sākotnējie logi gan pirmajā, gan jumta stāva mezonīnā, pildiņu durvis. Galvenais rekonstrukcijas projekta mērķis bija atjaunot 19. gs. sākumā celtās koka skolas ēkas arhitektonisko tēlu iespējami tuvu oriģinālajam. Atjaunošanas koncepcija paredzēja saglabāt ēkas sākotnējo un pašreizējo funkciju, atjaunot sākotnējo koka celtnes apjomu, atbrīvojot to no vēlāko periodu piebūvēm sētas pusē, atjaunot fasādes sākotnējā guļbūves izskatā bez dēļu apšuvuma, ārsienas no iekšpuses saudzīgi siltināt tikai ar vienu fibrolīta kārtu, saglabāt ēkā krāsns apkuri, iesegt jumtu ar S veida māla dakstiņiem un krāsotu metāla skārdu. Ēkas guļbūves iekšsienas fragmentāli saglabātas atsegtas bez apmetuma. Ēkā atjaunota galvenā ieeja un centrālās zāles kā galvenās telpas funkcija, ievietojot te jaunas centrālās kāpnes, rekonstruēts arī ēkas sākotnējais plānojums, kurā ar pietāti ieprojektētas mākslas studiju telpas, paplašinātas bēniņu stāva izmantošanas iespējas, izgaismojot mākslas studiju telpas ar alumīnija jumta logiem sētas pusē.